Lai jūsu dokumentiem būtu juridisks spēks ārvalstīs, tos ir nepieciešams legalizēt. Mēs ar prieku jums palīdzēsim — iztulkosim jūsu dokumentus, tulkojumu notariāli apliecināsim un sniegsim bezmaksas konsultāciju par to iesniegšanu Ārlietu ministrijas konsulārajā departamentā.
Dokumentu legalizēšana
Kopš 1996. gada 19. janvāra Latvijā ir stājusies spēkā Hāgas konvencija “Par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasību atcelšanu”.
Līdz ar šīs konvencijas ieviešanu, neskaitot laika un naudas ietaupījumu, nav vairs arī nepieciešamības doties uz konkrētās valsts konsulātu. Turklāt lielākajai daļai valstu, kas ir parakstījušas šo konvenciju, savu pārstāvniecību Latvijā nav.
Dokumentu legalizācija nozīmē to, ka dokumenti, kas pieņemti vienā valstī, iegūst juridisku spēku citā valstī. Šodien, lai legalizētu dokumentus, ir nepieciešams: zvērināta notāra apstiprināts dokuments, pēc tam Tieslietu ministrijas vīza, kas apstiprina tā pilnvaras, Ārlietu ministrijas vīza un visbeidzot konkrētās valsts konsulāta vīza. Šo dokumentu iegūšana vidēji aizņem vienu nedēļu un pat ilgāk.
1961. gadā pieņemtā Hāgas konvencija ievērojami vienkāršoja šo procedūru. Lai dokumentiem piešķirtu likumīgumu, kas pieņemts valstīs, kas parakstījušas Hāgas konvenciju, pietiek ar tā saucamo Apostille, ko uzliek Ārlietu ministrijas konsulārajā daļā. Pats par sevi Apostille nav atsevišķs dokuments. Tas eksistē tikai kopā ar galveno apstiprināmo dokumentu, kuram tas tiek piešūts, pielīmēts vai piesprausts.
Apostille tiek atzīts visās valstīs, kas ir pievienojušās 1961. gada Hāgas konvencijai, kā dokuments amatpersonas paraksta un zīmoga īstuma apliecināšanai, lai vienā valstī sastādīti publiski dokumenti iegūtu juridisku spēku citā valstī. Dažreiz Apostille liek uz dokumenta oriģināla, dažreiz uz tā kopijas, tāpat ir atļauts likt to uz atsevišķas lapas, pievienojot to dokumentam, kuram nepieciešams Apostille.
Apostille ir pilnīgi vienāds visām valstīm, kas parakstījušas konvenciju. Apostille ārējais izskats var būt individuāls katrai valstij, taču tā saturs ir unificēts un ietver 10 punktus, kas uzrakstīti tā izcelsmes valsts valodā.
- Apstiprināmā dokumenta izcelsmes valsts.
- Personas, kas parakstījusi apstiprināmo dokumentu, vārds un uzvārds.
- Personas, kas parakstījusi apstiprināmo dokumentu, amats.
- Zīmoga apraksts uz apstiprināmā dokumenta.
- Apostille izsniegšanas vieta.
- Apostille izsniegšanas datums.
- Personas, kas parakstījusi Apostille, vārds un uzvārds.
- Apostille kārtas numurs.
- Zīmogs.
- Paraksts.
Dibināšanas dokumentu apostilizētām kopijām ir oriģināla spēks, un to atzīšana ir obligāta jebkuram ierēdnim valstīs, kas parakstījušas 1961. gada konvenciju.
Konvencija ir attiecināma uz šādiem dokumentiem: dokumenti, kurus izsnieguši tie valsts varas orgāni vai amatpersonas, kas saistītas ar valsts tiesu vai tribunālu, tostarp dokumentus, kurus izsniedzis prokurors, tiesas sekretārs un tiesu izpildītājs; administratīvie dokumenti, notariālie akti, oficiālie dokumentu apstiprinājumi, ko parakstījušas privātpersonas, dokumenta reģistrācijas vai fakta, kas noticis konkrētā laikā, oficiāli apstiprinājumi, kā arī paraksta autentiskuma oficiālie un notariālie apstiprinājumi (pirkšanas pārdošanas līgumi utt.).
Konvencija neattiecas uz dokumentiem, ko izsnieguši diplomātiskie vai konsulārie darbinieki, kā arī administratīvie dokumentiem, kas tieši attiecas uz tirdzniecības vai muitas operācijām.
Dokumentiem, kuriem pievienots Apostille, vairs nekad nevajadzēs citu apstiprinājumu vai legalizāciju, vismaz tajās valstīs, kas ir pievienojušās Hāgas konvencijai.
Hāgas konvenciju parakstījušo valstu skaits nepārtraukti palielinās. Šobrīd tajā ir iestājušās šādas valstis: Andora, Angilja, Angola, Antigva un Barbuda, Argentīna, Armēnija, Aruba, Austrālija, Austrija, ASV, Virdžīnu salas (ASV), Samoa, Bahamu salas, Baltkrievija, Barbadosa, Beļģija, Beliza, Bermudu salas, Bosnija un Hercegovina, Botsvāna, Bruneja, Čehija, Dienvidāfrikas Republika, Dienvidslāvija, Dominika, Džersija, Fidži, Francija, Franču Gviāna, Franču Polinēzija, Folklendu salas, Gērnsija, Gibraltāra, Grenada, Grieķija, Guamas sala, Gvadelupa, Gviāna, Honkonga, Horvātija, Īrija, Itālija, Izraēla, Japāna, Jaunkaledonija, Kaimanu salas, Kipra, Kiribati, Krievijas Federācija, Latvija, Lesoto, Libērija, Lielbritānija, Lielbritānijas Antarktīdas teritorija, Virdžīnu salas (Lielbritānija), Lietuva, Lihtenšteina, Luksemburga, Malāvija, Malta, Maķedonija, Maršalu salas, Martinika, Maurīciju salas, Mauritānija, Meksika, Menas sala, Montserrata, Mozambika, Nīderlande, Antiļu salas (Nīderlande), Niue, Norvēģija, Panama, Portugāle, Puertoriko, Sentkitsa un Nevisa, Salvadora, Sanmarino, Seišeļu salas, Spānija, Slovēnija, Somija, Surinama, Svazilenda, Svētās Helēnas sala, Šveice, Tērksas un Kaikosu salas, Trinidada un Tobago, Tonga, Turcija, Tuvalu, Ungārija, Vācija, Vanuatu, Venecuēla, Zālamana salas, Zimbabve, Zviedrija.
Valstīs, kas nav parakstījušas Hāgas konvenciju, pastāv iespēja legalizēt dokumentus diplomātiskā vai konsulārā ceļā. Taču šī procedūra ir daudz sarežģītāka par Apostille un arī aizņem ievērojami vairāk laika.
