
Kvalificēts tulkotājs parasti pats spēj novērtēt, kurš tulkojums viņam ir izdevies un kurš ne. Tomēr lielākā daļa tulkotāju nav pietiekami paškritiski, un bieži vien viņiem trūkst aktīvās pieredzes valodas lietošanā, lai adekvāti novērtētu sava tulkojuma stiprās un vājās puses.
Ikkatrā gadījumā galveno vērtētāju lomās vienmēr ir tulkojuma pasūtītājs un lietotājs, turklāt ne vienmēr tā ir viena un tā pati persona. Ideāli iztulkot tekstu praktiski nav iespējams: jebkurā — pat visprecīzākajā — tulkojumā var parādīties nepilnības. Tulkotāja filologa galvenais uzdevums ir, balstoties uz minimālu informāciju, paredzēt pasūtītāja vēlmes, maksimāli tuvināt tulkoto tekstu tam, kā būtu rakstījis cilvēks, ja viņš pārzinātu šo valodu un būtu konkrētās jomas speciālists, turklāt nevis kāda abstrakta persona, bet gan tieši tas konkrētais inženieris vai ekonomists, kurš lasīs attiecīgo tulkojumu.
Šeit nav runa par tulkojumiem, ko veic tehniķi bez īpašas izglītības valodniecībā. Salīdzinājumā ar tulkotāju filologu viņiem ir lielas priekšrocības atsevišķu terminu un sarežģīta tehniskā satura tulkošanā. Tomēr ar retiem izņēmumiem šie tulkotāji strādā diezgan šauru speciālu jomu ietvaros. Bet, ja kaut nedaudz jāattālinās no šīs speciālās jomas, tad izrādās, ka viņi ievērojami atpaliek no kvalificēta un pieredzējuša tulkotāja filologa gan teksta valodisko smalkumu izpratnē, gan arī tieši terminu tulkošanā. Viņi tulko lēnu, pieķeras tiem variantiem, ko piedāvā vārdnīcas, bet tur, kur pilnīgas izpratnes nav, ļauj vaļu fantāzijai.
Katram ir jādara savs darbs. Tulkotājs ar vairāk nekā 30 gadu ilgu tulkošanas pieredzi, kuras laikā ir pārtulkots tūkstošiem lappušu sarežģītu tehnisku, būvniecības, finanšu, medicīnisku un citu šauru nozaru tekstu, nekad nepretendēs uz profesionāla inženiera būvnieka, starptautisko tiesību jurista vai ārsta darbu, neriskēs celt augstceltni, sagatavot gada bilanci komercsabiedrībai vai veikt ķirurģisku operāciju. Profesionāls tulkojums un zinātniski tehniska informācija ir divas dažādas darbības jomas.
Pirmkārt, tulkojumu novērtē pasūtītājs. Vērtējot tulkojumus, tāpat kā jebkuru citu darbu jebkurā jomā, vienmēr viss balstās uz kāda subjektīvo viedokli. Tāpēc labākais tulkotājs ir “savs tulkotājs”: tāds, kuru tu pazīsti un kuram uzticies. Tulkotājs, kurš zina ne tikai tavas prasības, bet arī zina konkrētā uzņēmuma specifiku.
Lai novērtētu rakstiska tulkojuma kvalitāti, ir nepieciešams pielikt lielas pūles, tādēļ tulkojuma kvalitātes vērtēšana ne vienmēr tiek veikta. Lai adekvāti novērtētu tulkojumu, vērtētājam ideālā gadījumā būtu labi jāpārzina ne tikai attiecīgā zināšanu joma un avotvaloda, bet jābūt arī priekšstatam par tulkošanas specifiku. Ja vērtēšanas kvalitāti uzlūko no zinātniskā viedokļa, tad var mēģināt uzbūvēt sava veida sistēmu ar skaidriem vērtēšanas kritērijiem. Taču tulkojumu jomas un korporatīvās prakses labad diez vai tam būs kāda jēga.
Ievērojot minēto un balstoties uz pieredzi, var konstatēt:
- tulkojuma kvalitāti reti kad vērtē padziļināti un apskatot no visām pusēm;
- tulkojuma kvalitāte lielākoties tiek vērtēta diezgan subjektīvi;
- salīdzinot cenu un kvalitāti, pasūtītāji bieži dod priekšroku pēc iespējas zemākai cenai, bet kvalitātei tiek piešķirta otršķirīga nozīme.